Neirozinātnieks Andrew Huberman stresu skaidro kā spektru, kura vienā galā atrodas kāds, kurš piedzīvo panikas lēkmi, bet otrā atrastos cilvēks komā. Un pa vidam šiem ekstrēmiem atrodas tādi psiholoģiski stāvokļi kā trauksme, paaugstināta modrība, možums un miers, miegainība un dziļš miegs.

Kamēr vien esam dzīvi, mūsu nervu sistēmas tonuss atrodīsies kaut kur šajā skalā. Vai nu virzāmies simpātiskās nervu sistēmas radītas paaugstinātas modrības vai arī parasimpātiskās sistēmas sniegtā miera virzienā. Un kad abas sistēmas atrodas līdzsvarā, tad esam vienlaikus gan moži, gan mierīgi, un tas tiek uzskatīts par optimālu nervu sistēmas stāvokli, piemērotu vairumam ikdienas aktivitāšu.

Dziļš miegs ir vitāli nepieciešams, lai atjaunotos mentāli un fiziski, dziedētu brūces un apstrādātu dienas laikā saņemto informāciju. Un arī augsta modrība atbilstošā situācijā ir neatsverama, piemēram, brīdī, kad cenšamies izvairīties no satiksmes negadījuma. Bet pārlieku liels un ilgstošs stress ir kaitīgs, un rezultējas vājā fiziskā un mentālā izpildījumā, piemēram, impulsivitātē un pazeminātā imunitātē.

Visātrākais veids kā mazināt spriedzi, ir iedarbojoties uz redzi un elpošanu. Stresa brīžos acu zīlītes paplašinās un redzes sistēma pārslēdzas uz tādu režīmu, ko varētu pielīdzināt portreta fotogrāfijas režīmam tavā telefonā – t.i. perifērā redze sašaurinās, priekšmeti tiešā tuvumā iegūst asākas aprises, bet fons kļūst miglains. Līdz ar to stresa līmeni iespējams iespaidot mainot veidu, kādā acis redz vidi sev apkārt, t.i. apzināti paplašinot perifēro redzi un iekļaujot garākus attālumus visos virzienos – augšā, apakšā, sānos.

Arī izmaiņas elpošanā sniedz tūlītēju efektu stresa mazināšanai, jo elpošana ietekmē sirdsdarbības ritmu. Izelpojot un diafragmai paceļoties, samazinās telpa sirdij un asinsrites temps palielinās. Smadzenes dod ziņu, ka ir nepieciešams samazināt sirdsdarbības ātrumu, lēnāka sirdsdarbība ir lielāks miers. Pretējais ir spēkā pie ieelpas. Tādējādi garākas izelpas stimulē trauksmes mazināšanos.

Vairums cilvēku būs pamanījuši, ka stress maina muskuļu tonusu un tāpēc iedarbība uz muskuļu tonusu ir vēl viens veids kā regulēt emocionālās izpausmes un stresu. Aleksandra Tehnika trenē regulēt muskuļu tonusu reālajā laikā tādējādi iegūstot nomierinošu efektu.

Vairāk informācijas par to kā tieši tas tiek sasniegts var atrast šajā 2020. gada pētījumā:
https://www.alexandertechniquescience.com/wp-content/uploads/2020/09/Cacciatore2020ATmodelKinesiologyReview.pdf