Dabiska elpošana

Ir svarīgi saprast, kā elpojam, jo veids, kādā elpojam, ietekmē psiholoģisko stāvokli.

Elpošanas kvalitāte ir būtiska visiem, kas uzstājas publikas priekšā un nereti cieš no lampu drudža.

Plaušu spēju uzņemt gaisu samazina sakumpusi stāja, saspringuši muskuļi ap krūškurvi, degunu, muti, rīkli, saspringtas kājas. Rezultātā elpošana ir sekla.

Arī emociju aizturēšana un neizrādīšana veido elpas aizturēšanas paradumu un izjauc dabīgu elpošanas koordināciju, maina stāju, kustību vieglumu un emociju izpausmi.

Mierīga izelpa automātiski rosina pilnīgāku un nesaspringtāku ieelpu. Bieži lai nomierinātos iesaka dziļi ievilkt elpu vai elpot ar noteiktu ķermeņa daļu, taču jāsaprot, ka plaušas nevar piepildīt, ja tās jau ir pilnas ar sastāvējušos gaisu. Un tas, kā likums, izjauc dabisko koordināciju. Astmas pacientiem bieži vien veidojas elpas trūkums aiz mēģinājuma forsēti ievilkt gaisu jau tā pilnās plaušās.